Ziņas
2019-05-02 08:25
Pirmajā maijā dubulti svētki
30.aprīlī Svētes konsultāciju punktā audzināšanas stundā izglītojamie tika iepazīstināti ar svētkiem, kurus mēs svinam 1. maijā - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki.
1920.gada 1.maijā tika sasaukta pirmā Latvijas Satversmes sapulce, kas divus gadus vēlāk pieņēma Latvijas valsts pamatlikumu – Satversmi. Tā nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi un darbu. Par sapulces priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti, kurš vēlāk kļuva arī par Latvijas pirmo prezidentu. Par godu pirmajai Latvijas Satversmes sapulcei 1.maijs noteikts par valsts svētku dienu.
Darba svētku pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs 19.gadsimtā. Vēstures avoti liecina, ka 1886. gada maijā pirmajos datumos Čikāgā notika ASV strādnieku Vispārējais streiks, kurā piedalījās aptuveni 80 tūkstoši cilvēku. Streiks notika ar mērķi noteikt astoņu stundu darba dienu. Diemžēl plašie protesta pasākumi nenorisinājās miermīlīgi, un daudzi streika dalībnieki tika nogalināti. Tomēr pēc pāris gadiem streikotāji bija panākuši savu – 1888. gadā Amerikāņu darba federācija pasludināja, ka, sākot ar 1890. gada 1. maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par 8 stundām. Tāpēc šis gads uzskatāms par Maija svētku, Starptautiskās darbaļaužu solidaritātes dienas, sākuma gadu. Pēc strādnieku streika ASV drīz vien citas valstis pievienojās idejai par strādnieku demonstrācijām. II. Internacionāles 1. kongress 1889. gadā Parīzē pieņēma lēmumu ik gadus 1. maijā visās valstīs sarīkot strādnieku solidaritātes demonstrācijas. Latvijā šie svētki pirmoreiz notika 1893. gadā Liepājā. 1904. gada 1. maijā pirmoreiz Latvijā tika uzvilkti sarkanie karogi ar revolūcijas lozungiem.
Rakstu sagatavoja skolotāja Daina Livdāne